Parskats
Koordinatas
Jēkabpils (Jacobstat)
Koordinātas
Apraksts
Latvijā atrodas 16 vēsturiskie Strūves meridiāna punkti, no kuriem ievērojamākais ir astronomiskais punkts "Jēkabpils", kas noslēdza Tērbatas -Krustpils triangulācijas daļu, ko Strūve uzmērīja laikā no 1822. gada līdz 1827. gadam. No tā turpinājās sasaiste ar triangulācijas tīkliem Kurzemē un Lietuvā, kurus tālāk uz dienvidiem uzmērīja K. Tenners. Caur Jēkabpili tika īstenots V. Strūves nodoms par Vidzemes un Igaunijas triangulācijas trijstūru iekļaušanu kopējā meridiāna loka daļā.
Astronomisko punktu "Jēkabpils" ierīkoja un uzmērīja 1826. gada maijā - jūnijā. Pirms tam Strūves ģeodēzisko darbu grupas palīgs kapteiņleitnants P. Vrangels bija veicis sasaisti ar meridiāna loka dienvidu posmu, izmērot ar Reihenbaha 4" universālinstrumentu no Krustpils pils torņa noslēdzošā trijstūra leņķus starp punktiem Gaiziņkalns - Daborkalns - Arbidāni. Galapunkta ģeogrāfisko koordinātu un azimuta noteikšanai Strūve uz Krustpili atveda Tērbatas observatorijas astronomiskos instrumentus - Dollonda 8 pēdu pasāžinstrumentu, Ertela vertikālriņķi, Reihenbaha universālinstrumentu un divus Repsolda svārsta pulksteņus. Krustpils pils tornis izrādījās nepiemērots tik daudzu astronomisko instrumentu izvietošanai, tāpēc Strūve izvēlējās piemērotu vietu Daugavas pretējā pusē - Jēkabpili, no kurienes bija pārredzami vajadzīgie triangulācijas punkti.
Ģeogrāfisko koordinātu noteikšana ekspedīcijas apstākļos 19. gadsimta sākumā bija sarežģīts pasākums. Astronomiskajiem novērojumiem vajadzēja izmantot nepiemērotus stacionāros observatoriju instrumentus un svārsta pulksteņus. Zvaigžņu novērošanai bija nepieciešama laba prasme un pieredze ģeodēzijā un astronomijā. Tāpēc F. G. V. Strūve par palīgu uzaicināja Jelgavas Akadēmiskās ģimnāzijas profesoru M. G. Paukeru (1787-1855), kurš uz Jēkabpili atveda jauno, speciāli Academia Petrina observatorijai iegādāto Reihenbaha vertikālriņķi. Astronomisko punktu "Jēkabpils", no kura izdarīja leņķu mērījumus, nostiprināja ar ķieģeļu stabu, iemūrējot centrā dzelzs stieni .
Astronomiskais punkts "Jēkabpils" tika iekļauts kopējā Krievijas impērijas Baltijas provincēs izveidotajā triangulācijas tīklā. Vidzemes un Igaunijas ģeodēziskā tīkla daļā aprēķinātās F. G. V. Strūve publicēja divsējumu monogrāfijā "Breitengradmessung in den Ostseeprovinzen Russlands ausgeführt und bearbeitet in den Jahren 1821 bis 1831 ("Platuma grādu mērījumi Krievijas Baltijas jūras provincēs 1821.-1831. gados"), ko 1831. gadā laida klajā Tērbatā.
Laika gaitā astronomiskais punkts "Jēkabpils" saglabājās neizpostīts. Izveidojot Latvijas I klases triangulācijas tīklu, 1931. gadā Strūves ģeodēzisko punktu no jauna nostiprināja un pārklāja ar piemiņas akmeni, ko savai pilsētai uzdāvināja Jēkabpils ģimnāzijas dabas mācības skolotājs Eduards Valters. Novērošanas vajadzībām virs Strūves punkta uzbūvēja 42 metrus augstu triangulācijas koka signālu, kas līdz mūsdienām nav saglabājies.
Jēkabpilī esošais Strūves astronomiskais punkts no jauna iekļauts atjaunotajā Latvijas ģeodēziskajā tīklā.
Sestu kalns
Koordinātas:
Apraksts:
Strūves meridiāna loka ģeodēziskais punkts "Sestukalns" atrodas 216,5 metrus augstajā Ziestu kalnā Madonas rajona Sausnējas pagasta Ērgļu - Kokneses ceļa malā. 1824. gada triangulācijas tīkla uzmērīšanas darbos to nostiprināja ar stabilu centru, kas neskarts saglabājās līdz 1904. gadam, kad krievu militārie ģeodēzisti to atjaunoja, veidojot jaunu I klases triangulācijas tīkla sasaisti ar agrāko Strūves tīkla līniju Sestukalns - Gaisakalns (Gaiziņkalns). Atjaunotā punkta virspusē tika novietots liels granīta akmens ar raksturīgo mērniecības zīmi - iekaltu krustu un atjaunošanas gadu.
No Ziestu kalna 19. gadsimta sākumā uz ziemeļiem varēja redzēt 261 m augsto Elkas kalnu Skujenes pagastā, bet dienvidos aiz Daugavas Daborkalnu (158 m vjl.) Sēlpils pagastā un austrumos Gaiziņkalnu (312 m vjl.). Attālums starp Gaiziņkalnu un Ziestu kalnu ir 20 kilometri. Madonas rajonā netālu no Kārzdabas 19.gs. sākumā atradās vēl trešais Strūves triangulācijas punkts - Nesaules kalns (284 m), kas ziemeļu virzienā bija saistīts ar trijstūra virsotnēm Ranka un Beļava (Kortenhof). Savukārt no Gaiziņkalna dienvidu virzienā varēja saskatīt Krustpils pils torni.
Arbidāni
Strūves ģeodēziskā loka punkti Latvijā
Bristen
Copyright © 2011 Maris Kalinka.
VĒSTURE
PUBLIKĀCIJAS
KONTAKTI